Tīklu un informācijas sistēmas ir kļuvušas par būtisku iezīmi ikdienas dzīvē, ko raksturo ātra digitālā pārkārtošanās un sabiedrības savstarpējā savienotība. Šīs attīstības rezultātā ir paplašinājies arī kiberdraudu spektrs, rodoties jaunām problēmām, kurām ir vajadzīgi pielāgoti, koordinēti un inovatīvi reaģēšanas pasākumi visās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs. Incidentu skaits, apmērs, sarežģītība, biežums un ietekme pieaug un būtiski apdraud tīklu un informācijas sistēmu darbību. Incidenti var kavēt saimniecisko darbību īstenošanu iekšējā tirgū, apdraudēt lietotāju uzticēšanos, radīt finansiālus zaudējumus, kā arī lielu kaitējumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā.¹

Latvijas kibertelpa 2024. gadā ne tikai piedzīvoja nopietnus izaicinājumus, apdraudējumu līmenim sasniedzot līdz šim augstāko atzīmi, bet arī demonstrēja augstu kibernoturību. Pieaugošā uzbrukumu intensitāte, inovatīvas uzbrukumu metodes un ģeopolitiski motivēti incidenti apliecināja kiberdrošības izšķirošo nozīmi.

Līdz ar pieaugošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu sabiedrībā, valsts pārvaldē un ekonomikā to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai un ekonomiskajai darbībai, kā arī kavēt valsts ekonomikas tālāku izaugsmi. Kibertelpa ir viegli izmantojama, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, sabiedrības grupai vai valstij kopumā. Arvien lielāka loma tiek piešķirta kiberdrošībai arī kā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elementam, pievēršot uzmanību ne tikai kiberdrošības pārvaldības uzlabošanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai, bet arī sabiedrības izpratnes līmeņa celšanai.

Latvijas kiberdrošības un kiberaizsardzības politikas mērķis ir stiprināt Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu, elektronisko pakalpojumu, finanšu pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu noturību, mazinot potenciālās ievainojamības un nodrošināt, ka tie turpina funkcionēt ne tikai miera, bet arī krīzes un kara apstākļos.²

Aizsardzības ministrija ir atbildīga par kiberdrošības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, taču valsts kiberdrošības pārvaldība balstās uz savstarpēju sadarbību, kur katra valsts institūcija pilda savas funkcijas, tai skaitā kibertelpā, veicot tiešu sadarbību ar citām institūcijām un privāto sektoru vai vienotā sadarbības formātā Nacionālās kiberdrošības padomes ietvarā.

Kiberdrošības izaicinājumi un aktuālās problēmas Latvijā

Atskatoties uz 2024. gada aktualitātēm kibertelpā, iedzīvotājus visvairāk ietekmēja tieši aktīvās krāpniecības kampaņas.