Videonovērošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu drošības pasākumu daļu, kas tiek īstenoti plaša spektra nolūkiem, sākot no publiskām vietām līdz privātiem īpašumiem. Lai gan izmantotās tehnoloģijas ļauj efektīvi panākt interešu aizstāvību, tādējādi nodrošinot arī teritoriju uzraudzīšanu un īpašumu sargāšanu, videonovērošanas īstenošana rada arī izaicinājumus personas datu aizsardzības jomā, tostarp to ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie juridiskie aspekti, kā arī sniegti praktiski ieteikumi un piemēri, kas saistīti ar videonovērošanas ieviešanu ikdienas dzīvē.
Videonovērošana īsteno konkrētās lokācijas sistematizētu novērošanu ar automatizētiem līdzekļiem, ietverot attēlu un audiovizuālas informācijas vākšanu un glabāšanu par personām, kuras atrodas novērotajā teritorijā. Šie dati parasti ietver personas attēlu, uzvedību, atrašanās vietu un citus elementus, kas ļauj identificēt indivīdus. Savukārt indentificējamas personas attēlu vai audiovizuālās informācijas ieraksts veido daļu no personas datiem, uz ko ir norādījusi arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, atzīstot, ka videonovērošana ietilpst personas datu apstrādes tvērumā.1 Lai arī ievērojama daļa videonovērošanas datu tiek ievākti tieši publiskās vietās, kas rezultējas mazākā datu subjektu privātuma pakāpē, indivīdiem ir jārēķinās ar tās mazāku pakāpi, tomēr ne pilnībā atņemtu brīvību un tiesībām uz tās privāto dzīvi vai attēlu.2
Izņēmumi no piemērošanas jomas
Ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) piemērošanas jomu, ir atzīmējami vairāki izņēmumi un ierobežojumi, kuru rezultātā VDAR netiek piemērota:
1) privātīpašuma videonovērošana bez trešo personu iesaistes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: [email protected]
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: [email protected] | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
